i hate to say this.

mana sirds ir izžuvusi,
tā palēnām jau drupt sākusi.

iemilētie ir tik stulbi
prāts man to čukst klusi.

tam nu vairs nav jēgas,
aizlidojušas pedējās kaijas.

/gundega /

laimes sajuta ?

Laimes sajūta-
Kā tas ir ?

-Vai sajūta kā tikko nopirkts jauns kurpju pāris ?

Laimes sajūta-
Tiešām, kā tas ir ?

-Tu teici ka zini, bet nespēj paskaidrot to man.

Laimes sajūta-
Kādas sajūtas tās ir ?

-Vai sajūta kā tikko iemīlējies ? Bet es jau arī nezinu kā tas ir .

Laimes sajūta-
Vai iespēja ir tādu nopirkt ?

-Kā tikko appēsts šokolādes gabaliņš ar šampānieša glāzi ? Vai tas tā ir ?

Laimes sajūta-
Vai iespēja to sapnī izjust ?

-Ja Tu spēj, tad lūdzu paskaidro man, jo šobrīd esmu apjukusi.

Laimes sajūta-
Pagaidām vel satikta tā nav

Debesis raud un mums gribās kā bērnam iet un lēkāt pa brucēm.

Es gribu iekāpt vilcienā ar vienvirziena bileti, un doties , tāpec arī neatgriesties.

Panemsim to pudeli ar procentīgo dzērienu, un nodosim apzinu līdz nulles stāvoklim.

-Vai tad bus labāk  ? 

Panemsim draugu aiz rokas, lai tas mus aizved. Ja nesanāks tad vainosim visā lietu.

Kaut arī manā dzīvē iebauktu cela rullis un aizbrugētu ciet visu mazo un lielo brucu atstatas pēdas.

Man acis asaras, bet tas jau ta - normāli.

pagalms.

***

Sēžu pagalmā, uz bērza koka soliņa. Ir rudens, lapas krīt, un pūš maigs vējiņš, tas manus matus ceļ augstu gaisā, un sajūti ir kā tiem būtu spārni un tie celtos gaisā. Putni čivinās, protams, daudzi jau ir pametuši šo , tik bieži mainīgo laikapstākļu  vietu, nāk ziema.

Man patīk ziema, sniegs , tas krīt no debesīm, un es pat nezinu, kā tas rodas, bet man tas neiteresē, man tas patīk un es to izbaudu. Gulēdama uz muguras, sniegā, es veidoju eņģeļa figūru. Es skatos augstu debesīs, un klasuos melanholisku mūziku, man tas patīk .Es pat nejūtu , kā aukstais sniegs iet caur manu vilnas kažociņu un pieskaras man ar stindzinošo aukstumu.

Sēžu uz parasta bērza koka soliņa, dzeru siltu kakao un pasakos par to, ka man ir  , par laimi, dzīvība,  kura ne visiem ir laimīga.

saules stariņš

Mani sauc Adelīna, man ir skumji. Es esmu iegrimusi pārdomās. Mīlestība, vai tā nav lielākā problēma pasaulē, bet tajā pašā laikā labākā sajūta kāda jeb kad izjusta ? Man sāp sirds, esmu iemīlējusies labākajā draugā, bet viņš to pat nenojauš. Es to nekad neteikšu viņam. Kad neesmu viņam blakus, es izjūtu fiziskas sāpes, ne tikai mana sirds sāp, bet man sāp visi ķermeņa muskuļi, mana mīlestība ir tik spēcīga, ka es to nespēju kontrolēt. Iegrimusi sāpēs, tās līst pār mani. Esmu pilnībā izmirkusi savās asarās.

Viņu sauc Māris, viņš ir par gadu vecāks nekā es. Mēs esam labākie draugi jau visu mūžu. Sāpīgākais nav tas, ka viņš nezina ka man viņš patīk. Sāpīgākās sajūtas ir tad, kad viņš man stāsta par savām simpātijām, par meitenēm kas viņam patīk. Es nespēju būt simt procentīgi labākais draugs, es nespēju viņam dot labus padomus ko darīt, un kā iekarot šīs meitenes sirdi, es nespēju, jo man gribas tā vietā pateikt, ka viņa nav priekš viņa. Viņš mani klausītu.

Šodien ir septiņpadsmitais decembris, ārā snieg viegs sniedziņš, vēja nav, bet sejā duras aukstums.Mēs ejam pa iemītu taciņu uz parka pusi. Mēs nerunājam, mēs nespējam, arā ir tik auksts, ka mēs nespējam runāt. Mums kopā ir labi. Man gribas viņu apskaut, bet tas nav iespējam.

Sakiet, kāpēc man tā neveicas. Esmu iesmīlējusies neiespējamā. Mēs mīlam tos kas nemīl mūs, bet tie kas mūs mīlm mēs nemīlam. Es nespēju viņu aizmirs, kā gan, es viņu satieku katru dienu. Nespēju izvairīties, nespēju  nekontaktēties, NESPĒJU.

Es iedzeu tabletes, vienu, tas man liks justies labākai, vismas es tā ceru. Sāp, nepalīdzēja, iedzēru vel divas, apguļos gūltā, pa virsu uzdzeru vienu alus pudeli. Es sāku nejust rokas, manā galvā ir tik daudz domu, manas acis redz visu diblētu, bet sirds vel joprojām visu jūt. Es atslēdzos.

Nākamajā rītā pamostos , atrodos slimnīcā, kas noticis, es nesaprotu. Pagriežu galvu uz kreiso pusi, Māris, tur taču sēž Māris. Viņš ierauga kad esmu piecēlusies, viņš apskauj mani. Un sāk jautāt tik daudz jautājumus, es nespēju atbildēt, viņš tos prasa tik ātrā ātrumā, ka man pat liekas, ka formulas, ko rāda pa televīziju tik ātri nebrauc. Es skatos uz viņu, bet viņš jautā, es neklausos viņā, un vienkārši izspļauju vārdus- Es Tevi mīlu. Viņš apklusa, likās, ka slimnīcā viss ir apklusis, es dzirdu kā viņš elpo, un mana sirds sāk sitsies tik strauji, es nespēju izsekot. Viņš klusē.....atskan vārdi- Es arī. Es apstūlbu, šos vārdus biju dzirdējusi tikai sapnī. Mēs klusējām un vienkārši skatījāmies viens uz otru.

Pagāja nedēļa, mani izrakstīja no slimnīcas. Esmu atgriezusies savā dzīvē. Mēs esam ārā, snieg sniegs, un mēs esam laimīgi. Saprotu, ka pēc lietus, vienmēr uzspīdēs kāds saules stariņš. Paldies. 

Gundega Anna Vītola

[izdomāti tēli.  ]

Gundega

28. aprīlis

Gundega- Praktiska, veikla, uzņēmīga, varbūt alkās pēc daiļā nonievā ikdienu. Taču viņas īpatnējais šarms pievelk, dedzina, liek viņu apbrīnot. Gundegu vilina plašumi, nezināmais. Tāpēc šaurā vidē viņa kļūst nervoza un neiecietīga. Saldina dzīvi ar romāniem, ceļojumiem un erotiskām spēlēm.

Miegs ir paslēpies aiz biezajām loga rūtīm,

Man gribas pieglausties pie tavām spēcīgajām krūtīm.

Ar vien man gribas kliegt un spārdīties,

Domājot par tiem un pašai ar sevi mānīties.

Es gaidu dienu, kad satikšu viņus,

Un kad jūrā vērošu es viļņus.

Man gribas sapņot ar vaļā acīm,

Bet pašlaik laiks to gan jau manīs.

                                  /GundegaAnnaVitola/

.

Sēžu savā istabā. Laiks man ir liku likām, jo šodien ir sestdiena. Kā jau vienmēr darbadienās man ir jāapmeklē mūzikas un mākslas skolas, tas tiešām ir nogurdinoši, es pati tur eju nelaprāt, mani vecāki man to liek darīt. Ja man būtu izvēle, es nodarbotos ar hokeju, man tas patīk, ātrums, un izjūtas uzkāpjot uz auksti maigā ledus.

Sēžu uz dīvāna malas, gaidu kad kāds ienāks manā istabā. Vecāki ir mājās, bet tie ir tik aizņemti darbos, ka nepamanītu ja es izietu arā. Man nav ne māsu ne brāļu, bet es gribētu tos. Es gribu izjust strīdus, laimi un mīlestību.

Mani vecāki strādā savā uzņēmumā, tiem ir kopīgs uzņēmums. Es teiktu , ka mana ģimene ir turīga, vismaz turīgāka nekā manā klasē ejošo bērnu vecāki. Es ar to nelepojos, jo bagātajiem vecāku bērniem ne vienmēr ir laimīgi un nevienmēr tiem ir daudz draugu.. Man nav. Es klasē jūtos kā atstumtā. Reiz man bija draugi, ja tos var saukt šajā brīnišķīgajā vārdā. Tie ar mani sadraudzējās, uzinot , ka man ir daudz nauda ģimenē. Es tiem izmaksāju daudz ko par brīvu. Uzzinot, ka viņi mani izmanto, es nemaz negribēju to atklāt viņiem. Man bija vajadzīgi draugi, bet to pateica kāds zēns, un tie paši no manis atteicās, laikam palika kauns.

Pati es gribētu būt parasta meitene, ar parastu ģimeni, ar parastu māju. Es neatceros vai teicu, bet manai mājai ir 5 stāvi, kurus neviens neizmanto. Es gribētu dzīvot ar savu ģimeni mazā 3 istabu dzīvoklītī, ar atmosvēr kurā valda mīlestība. Ir Ziemsavērtku laiks, māja smaržo pēc tikko ceptām piparkūkām ar kanēļu smaržu, tikko cepti pīrādziņi, un tautas ēdiens – pelēkie zirnīši. Nekas tāds nekad vel nav noticis, mēs nesvinam ne ziemassvēkus, ne citus svērtkus.

 Gribētu mazu kaķēnu kas staigā pa mājas silto elektrisko grīdu un maigi noguļas zemē un guļ tik nevainīgs. Man neatļauj dzīvniekus turēt mājās, pat ne mājas pagalmā, jo mājkalpotāja atteicās sakopt pēc viņiem. Protams, mani vecāki uzklausa citus cilvēkus, nevis savu miesīgu meitu.

Man ir bijušas domas, lai aizbēgtu no mājām. Es gribu pamēģināt pārvietoties štopējot auto, tas ir mans lielākais dzīves izaicinājums. Tikai jādomā vai nenodarīšu sāpes saviem vecākiem tā darot ? Gan jau mani pat nepamanīs.

Sēžu savā istabā uz gūltas malas, klausos savu mūzikas atskaņotāju un domāju par to kāda būtu dzīve ja es būtu no parastas ģimenes, ar parastiem vecākiem. Sēžu un  ēdu balto šokolādi ar saldētām mellenēm.

[izdomāts stāsts, nekas nav no patiesas dzīves ņemts. ]

/Gundega Vītola/

(:

Paspēsim izdarīt to
Kad izdzīvosim šo
Mūsu laiku piespriesto
Dienu dienā noieto.

Nevienmēr īstais cilvēks blakus
Likstktenis savedīs blakus.
Tikai jāatjēdzas laikus.
Sirdī sajutīsi ja liktenis būs lēmis.

Man gribas beidzot sajust lūpas
Tavas maigās lūpu jūtas.
Pieskarties Tavām rokām
Apmainīties ar mīļām lietām.

Laiks starp mums būs ilgs
Gaidīt nav pats labākais prieks.
Satikšanās sajūtas prieks
Mīlestībai paredzētais laiks.
           
                   /Gundega Anna Vītola/

:)

Tas sapnis
Tas slēptais skapis.
Tu paņēmi un noskūpstiji
Uz to Tu manā vietā atbildēji.

Es negribu pamosties
Viss kas ap Tevi liek aizmirsties
Man pietrūkst Tavs smaids
Tavs klātbūtnes laiks


Starp mms tik ilgs laiks
Rik garš, ka bail paliks
Tu par mani domā ?
Tu sapņos par mani sapņo ?

Par Tevi es neapzinoties domāju
Domāju ik mirkli, domās pat apskauju.
Domas domāju pat zemapziņā
Redz ko Tava prombūtne izdarīja.

Tas attālums tik tāls
Tas noteikti Tavs māns
Laiks un attālums nav mūsu pusē
Bet ne vienmēr tas pie sevis klusē.

                  /Gundega Anna Vitola/

01.08 am

Dien dienā skatoties ārā pa to mazo logu, kurš bērnība šķita tik liels, ka izkrist bail. Es vero pasaules krāšņumā, kaut vai tajā pašā savā Valmierā, es veros debesīs, jo tās pašas ir arī otrā pasaules galā. Šādos mirkļos iedomājos par to, kā kāds cits , kaut kur citur, citā pasaules majā, tieši šajā brīdī arī skatās debesīs. Skatoties debesīs mēs sastopamies ar to draugu, to draugu kurš ir draugs visiem, es domāju meness. Mēness paliek lielāks un tad tas atkal izdilst, kā vecs zeķu pāris. Tu veries tajā katru dienu, ar domu, kā ? Kā viņš var palikt mazāks un tad atkal lielāks, bet ir jāpaliek lietām kuras nekad netiks atklātas. Tā ir arī labāk. Es veros jaunā dienā, ar skatu uz augšu, bet ne vienmēr šis skats ir uz augšu. Dažreiz nolaižas rokas, bet lai ir, lai paliek lejā. Tu kļūsi spēcīgāka, un tad būs tavi spēli smēki,smelti TEV. Tajās dienās, kad man ir jautājums- Kāpēc mēs dzīvojam ? Es atceros tās dienas, tās dienas, kad šķita , ka pasaule ir kā zemenes ar putukrējumu, tad kad Tev negribas domāt par sliktajām lietām, un es saprotu. Mēs dzīvojam lai izbaudītu visu ko vien dzīve dod. Lai izjustu sauli, vēju, sāpes, prieku, lai raudātu, lai smietos. Mēs ceļamies , daram, liekam citiem justies labi, jo tas likt pašam sajust mīļumu no viņa, kad Tev to vajadzēs. Cilvēkiem ir sāpes, bēdas, bet par visu tiek piedots. Tas gan jau beigsies, tikai pagaidi, kad tas laiks pienāks, un atvadies. Dzīve ir dota , tā ir lielākā dāvana kāda sniegta. Dzīve ir garākā leita ko jeb kad kāds ir darījis. Debesis ir zilas, zāle ir zaļa, jo tā ir , tā vienkārši IR.

sveces parafīns.

Ja ieraudzītu,

Tad atkal iemīlētu.

To smaidu skaistāko,

No rožu parafīna lieto.

Pieskāriena pūlss,

Sirds sajūtu tulkss.

Nodreb katra vieta,

Sirdī iekaltā lieta.

Gribu satikt viņu,

Tad kad lietus lāses gāstu.

Lietus gar lūpām lītu,

Paliktu ar Tevi visu rītu.

Tu nozagi manu sirdi,

Ar savu smaidu līdi.

Gribu atpakaļ to brīdi.

Ieslēgt un paslēpt lādi. 

/Gundega Vītola/

yo !

čau draugs,
Tas pats prieka raugs.
Nav ne mazākās nojautas
ātrāk jāķeras pie lietas.
Dāvana ir jādāvina,
Kāds mani lūdzu sapurina.
Viņa- traka , jautra , forša
Gribētu dāvanā tā Poršu.
Naudas tik daudz man  nau,
Tātad Porša arī nau.
Kur esi liku savu domu.
Pazaudēju to ar somu.
Dāvināšu Tev zirgu lielu,
Dzīvei parocīgu lietu.
Ai...atdošu Tev savu brāli,
Bet baro to ar tikai kāli.

/Guncīītis/

Daudz laimes vārda dienā Meldra.

nekas.

***

Nav ne siera ne piena

Un tā jau piektā diena

Manas domas par Tevi

Ko lai daru ar sevi ?

Man nemaz negribas iet

Bet citādāk nevarēs kliegt

Ārsta palīdzība vajadzīga

Nejūtos Tev līdzīga

Iekšā tāds tukšums

Nevienam nezināms klusums. 

/Gundega Vītola/

gundedziņa.

Gundega Anna Vītola-

Jauka , mīļa un draudzīga. Spēj būt dusmīga. Sirdī dzīvo jautrība. Dusmoties uz ilgu laiku nespēj. Viegli sāpināma, bet stipra, ar raksturiņu. 

/Gundega Vītola/

Laimes dzira.

Laimes dzira.

Sajauc nedaudz prieka ar sāpēm, pievieno saldu putukrējumu.

 Sajauc ar dažiem pilieniem asaru. Mīlestūbu- pievieno arī to. 

Pa virsu uzber pūdercukuru. Pasniegt ar saldu skūpstu. 

/Gundega/

priekam.

Manas dzīves ieraksts,

Tās dienas pieraksts.

Modinātāja taimeris,

Manas dienas gaitenis.

Tavas alus pudeles,

Pastiprina dzīves dzirksteles.

Tavas vaigu bedrītes,

Atgādina manas krellītes.

Tie nobrauktie kilometri,

Tie tavi klajumi.

Dzīvē kalni vieni,

Tie dzīves nieki. 

/Gundega Vītola/ 

es ticu.

Es ticu liktenim,

Tam dieva dzejolim.

Katra rīcība ir pierakstīta,

Dzīve ir kamolā tīta.

Pēc lietus vienmēr būs saule,

Pēc sāpēm vienmēr būs laime.

Katra diena ir jauna,

Tā prieka pilna.

Pērkons ir zibens atskaņa,

Asaras - sirds plaisiņa.

/Gundega Vītola/

bezmiegs,

Izkāpju no gūltas otrā stāva,

Pamanu, ka atslēgta elektriskā strāva. 

/Gundega Vītola/

***

Manas domas par Tevi,

Bet tie ir dziļi meli.

Sevi es mānu pilnībā,

Apmāniji savā sirsnībā.

Apmaldījusies brīvajā lidojumā,

Slīkstu lielā mierinājumā.

Es nespēju izslaucīt tās domas,

Mums visiem savas lomas.

Bez divdesmit piecām viens

Aizmirst Tevi nav nieks.

Mana ķermeņa valoda sauc,

Tā pie Tevis pašreiz trauc.

/Gundega Vītola/

svētdienas vakars.

1. Šodien es neesmu tāds kā vakar!
2. Jaunākā informācija ir tikai situācijas noteicējam!
3. Viens prāts ir labi, divi vēl labāk, ja tikai tie abi pieder vienam cilvēkam!
4. Es esmu daudz tur un te!
5. Labām idejām nav vietas gaidīšanas režīmā!
6. Viens televizors labi, bet trīs televizori – ideāli!
7. Kas nepaspēja, tas nokavēja!
8. Esmu kā laiva – tieku uz priekšu un nemaz neslīgstu!
9. Tirgū par tekstiem neatbildu!
10. Man patīk kvantitāte, jo kvalitātei nepietiek laika!

Ceriņzars

Es jutu Tavas rokas,
Tavas siltās ķermeņa domas.

Ar katru reizi kad redzu,
Iedvesmu es smeļu.

Tavs smaids ir vairāk vērts,
Man pietrūkst kopības grēks.

Tavs maigais deju solis,
Tavas rokas glāsta mirklis.

/Gundega Anna Vītola/

interpunkcija.

Tu esi mana pilnība,
Tieši tāds kādu meklēju.
Tu esi saules vienība,
šos saules svētkus svinēju.

Kāpēc laiks nav manā pusē ?
Tas vienmēr spēj piemānīt.
Tas, kā jau vienmēr klusē,
Neviens to nespēj apmānīt.

Es gribu dzirdēt vēju,
Kā tas mani sauc.
Es zinu es to jūtu,
Tas gar mani trauc.

Mīlestība ir , kā vējš,
To nevar redzēt, bet spēj just.
Tas manas dusmas dzēš,
Es vienmēr sāku kust.

/Gundega Anna Vītola/

laiks, kaut kur pazudis.

Ak dievs kāds gan var būt attaisnojums tam , ka šeit neiegriežos tik bieži cik vajadzētu. Laikam pie tā ir vainīga mana satraukumu  pilnā dzīve. Pēdēja aktualitāte- "Līgo un joko Valmierā" . Drausmīgi labi Jāņi nosvinēti. Es izdejojos, un ne jau tikai viena, bet arī ar Nikolaju Puzikovu, tas bija neticami, es laikam par šo notikumu vel ilgi domāšu, un runāšu. Vienkārši nespēju tam noticēt, es un Nikolajs dejojām, hmm ;D. Tā diena bija vienkārši veiksmes pilna, veiksme bija ar mums. Neteikšu jau to , kā mēs tikām ballē iekšā. Tas bija neticams piedzīvojums.Es nu teikšu atā, jo man ir jādara citas lieta, bet es noteikti atkal šeit būšu. čau bučas. :**

vai

Ak vai, cik ilgi es šeit neesmu bijusi tas ir traki.

Sveiku, manā dzīvē ir ļoti daudz jaunumu. Esmu pieņemta VVģ 10 .c klase. ā un pirms tam man protams bija jāpabeidz pamatskola, un es to izdarīju , jeej. Eksāmenus noliku, normālas atzīmes, pašai prieks.

Izlaidums bija, ballīte pēc izlaiduma arī bija, un tā bija labākā. Šķirties no vecās klases ir grūti, 9 gadi, tas ir dauz. 

nekas, gan jau tiksimies. 

Gaidi mani atkal atpakaļ.

Gundega. 

PRIEKS KUR TU RODIES ? 

You paint me a blue sky and go back
And turn it to rain
And I lived in your chess game
But you changed the rules every day
Wonderin which version of you
I might get on the phone, tonight,
Well I stopped pickin’ up
And this words is to let you know why

Dear John,
I see it all now that you’re gone.
Don’t you think I was too young
To be messed with
The girl in the dress
Cried the whole way home
I shoulda known.

sludinājums.

Izīrē dzīvi -
Tādu mazliet apbružātu,
Bet mīlīgu,
Kopā ar ledusskapi
un diviem logiem
Uz sētas pusi.

Lēti.
Par trīs saujām.
Skaidras un konkrētas
Mīlestības.
Un kādu mazumiņu
Stabilitātes.
Laimīgos lūdzu netraucēt.

/Mārtiņš Freimanis/

iedvesma

Iedvesma, Tu jau klāt? 

Vai tā neesi Tu, kas pie durvīm stāv.

Iedvesma, vai Tu ēd ? 

Vai cepumus pie tējas likt klāt .

Iedvesma , vai Tu dzirdi ?

Vai viss man jāraksta .

Iedvesma, vai Tu mirdzi ? 

Kad Tevi pieprasa .

Iedvesma , vai dzirdi Tu mani ?

Vai nerunāju par velti.

Iedvesma vai, Tev oža ir ? 

Vai, man smaržo mati .

Iedvesma manī plūst.

/Gundega Anna Vītola/

nedēļa

Es mīlu Tevi pirmdienās

Kad vilcieni prom aizsteidzās.

Es mīlu Tevi otrdienās

Kad vējš tik tuvu piekļaujas.

Es mīlu Tevi trešdienās

Kad miets tai ēkā ietriecās.

Es mīlu Tevi ceturtdienās

Kad margrietiņas ir manās plaukstās.

Es mīli Tevi piektdienās

Kad lietus lāses pilinās.

Es mīlu Tevi sestdienās

Kad saule pieliecās.

Es mīlu Tevi svētdienās

Kamēr guļu tavās skavās.

Izsaka tas tikai vienu
mīlu Tevi katru dienu

/Gundega Anna Vītola/

Pat debesis raud

No vārda Mīlu atsakies.
Neaizmirsties!
Pie vārda Mīlu nepiekasies.
Nenoziedzies!

Gar vārda Mīlu neniķojies.
Nesatrakojies.
Gar vārdu Mīlu neaizlavīsies
Labāk pasteidzies!

Ar vārdu Mīlu nespēlējies.
Ar vārdu Mīlu var apdedzināties.
Vārdā Mīlu var sapīties.
Sāpīgi - labāk nepaliks nevienam..

margrietiņa

Margrietiņas jau uzziedējušas,
Kāds tās vienmēr apturēs.
Apturēs tās smaidošas,
Kas gan kopā tās saturēs?

Tām jāturas kopā,
Tās ir , kā diegā.
Pārraus vienu vietu,
Nesatiksies vairs ne uz vienu dienu.

Puķes ir tā pat, kā cilvēki,
Tiem dota iespēja, kopā būt.
Tev tie ir tikai nieki,
Iespēja, kopā būt.

Anna

*meitene kari patīk smieties.
*meitene kuri bail no zirnekļiem.
*meitene kuri nav bail no tumsas.
*meitene kuri ir foršākie draugi.
*meitene Kuri nepatīk sportot.
*meitene kura vienmēr būs jautrs.
*meitene kura sāk smieties tad neapstājas vismaz [10 min]
*meitene kurai ir viena maza zivtiņa ko uzdāvināja draugi.
*meitene kurai intresē ko draugi dara.-+
*meitene kurai vienmēr vis ir jāzin.:D:D
*meitene  kura mīl tos kuri  viņai ir blakus un spēj sasmīdināt.:D
*meitene kura var arī atriebties..
*meitene  kurai intresē viens īpaš zēns
*meitene kurai riebjas slimot kad naw gardumu :D
*meitene kura mīl suņus..
*meitene kura kad izaugs liels būs daudz suņu...
*meitene kurai ir labākā draudzene.
*meitene kurai ar draugiem ir 3 iesaukas [Desa gaļa cīsiņš...:D][Deizija Gundega Paula]
*meitene kurai riebjas , ja melo.

satiku- pilnībā nepazinu,
apskavjot kaut kas notika.
atceros un visu attinu ,
un ar to man arī pietika.

tava balss- apēst un nolaizīt lūpas,
tavs raksturs, mani iepriecina .
kopā man liekas , esam , kā dūjas,
mana elektriskā stāva nosvilina.

/gundega anna/

Lūdzu nenāc klāt, neapskauj.
Negribu tevi just .
Pēc tam neatraut,
Sniegs no manas sirdis sāks kust.

Tu , Tu biju svešs,
Iepazinu? - īsti vel nezinu.
Mana elpa smagi dveš,
Kaut kā sevi iepazinu.

Satiku ? -tikai reizes divas
Runāju ?- kautrējos,
Pazuda, man domas visas,
Redzēju tikai sapņos.

Jēga ? - ja tu brauc prom,
Iesākt , bet nepabeigts.
Labāk netikt pie mirkļiem,
Vakarā neaizmigt.

/Gundega Anna Vītola/

Vienā naktī nevar izmainīt dzīvi, bet vienā naktī var izmainīt savas domas, kuras izmainīs tavu dzīvi.


Labakā draudzene ir tā, ar kuru tu vari iet divatā un smieties pa visu kvartālu, bet jums vinalga, ko par jums domās, jo jums ir jautri kopā.


Cilvēks nekad nespēs izskaidrot, par ko viņš mīļ, ja patiešām ir iemīlējies.


Piedot - nenozīmē palikt un klusēt, piedot - nozīmē azimirst un nevēlēties atriebties.
 Muļķības notiek nejauši, bet paliek par labākajiem dzīves momentiem.


Katras meitenes dzīvē ir jābūt draugam, kuram var pateikt : " Ja līdz 40 gadiem es neapprecēšos, es apprecēšos ar tevi! ".

 Dzīve ir pārāk īsa, lai cīnītos, skumtu? vai atļaut kaut kam padarīt tevi nelaimīgu.

 Pats skumjakais, ar ko saskarāš cilvēks ir domas, par to, kas varēja notikt un nenotika.

Visi puisi domā, ka ir stiprāki par meitenēm, bet vienmēr atradīsies tā vienīgā, kas liks viņam ciest ar vienu skatienu vien.

Vienreiz tu noticēši, ka viss ir beidzies. Tieši tad viss sāksies.

Cik patīkami ir apzināties to, ka tev ir kāds, kuru tu patiešām mīli,bez prelūdijām, bez izveirtībām, un bez noželas par katru pateikto vārdu.

visu vainosim uz lietu.

Nosarkt un apmulst,
Staigāt un ielūst.
Ielūst tajā plānajā ledū,
Viss  vainojams lietū.

Vai NLO jau nolidojis,
Vai tam logs aizsarmojis.
kamēr posīsim to balles kleitā,
Tā būs jau iekāpusi maisā.

Maisā- maisā lai paslēptos,
Lai nepiesaistītu apkārtējos.
Viņas sirdij trūkts daļa,
Kura jūras ūdenī sala.

/Gundega Anna Vītola/

mučas garcias.

Čau,
šodien uzcepu kūku - Burkānu kūku.
Izcepsies un tad  skatīšos filmu .

Es tiešām Tevi nepazīstu, bet zinu arī to, ka tu mani arī nē.
Nav ne Tev ne man, nekādu iemeslu tā rīkoties.
Piedod, ja tā notika.


Man bija labākā draudzene, tad viņa attālinājās kļuva par draudzeni, nu vairs
mums nekas nav palicis. ŽĒL.

slapšššš.

šodien DĪVAINA diena.

• pamosties nevarēju, mammai bija man jāsmidzina ūdens uz sejas virsū :d
• tikai desmit punkti ? , nu wtf ? :D
• pusdienas- gardas.
• pie fizikas, mans "mīļākais klasesbiedrs " mani aplēja ar MANU minīti, super slapjai bija stundā jāsēž.
• matemātikā akurāts vieninieks. 
• krievu valoda- sveikiņi jaukiņi skolotājiņ.
• čāpojam mājās.
• golfiņš rūc ? :D

cerams , ka vakars būs jaukāks.

rīts ? diena ? vakars ?

šodien, nu diena , kā diena.
stundas, kā stundas. Pārāk daudz teikumos skolotāja Daina Sirmā pieminēja manu vārdu,
bet tas jau tā. :D

Pēc stundā ar klasesbiedrenēm pa sēdējā augšā.

Aizgāju uz centru, satiku Gerdiņu un Elvitu , TAD AIZMIRSU Narvesenā  maku, biju jau pie mājas
kad atcerējos, tad skrēju atpakaļ, labi , ka ir labas pārdevējas, kas paņem maku, un pieskata.

šefss.

Es nezinu , kas notiek, bet man pēdējā laikā patīk

taisīt ēst.

Kaut kas nav :D

Bet nu tas jau nav slikti, vismaz ģimenei prieks , pašai jau arī . :))

Ja vien tētis būtu arī pie mums =(, bet tu neskumsti drīz jau atkal tiksimies

uz manu vārdadienu NOTEIKTI . 

sestdieniņa.

Čau draugs, 

Sestdiena bija vienkārši super  duper forša . 

Ir tik interesanti skatīties, kā kanēļmaizītes briest, tas ir tik kārdinoši (lick) 

citēju Elvtu : "Kuros mūža mežos Tu esi " 

un tad sekoja fantas izspļaušana izlietnē :D

Paldies jums par šo jautro sestdienu, atkal jau 

ar jums ir tik jautri.

awesome

Sveiks, ko domā par šodienu ? Es zinu kas notiks 

šodien ,es, ar savām meitenēm cepšu kanēļmaizītes, un dzersim tēju.

Ja  Tu arī gribi , tad Tu tikai saki, jo mēs esam pilnas ar idejām. Varam arī kau tko aizliegtu :D

raaaar

super duper nuper
 luper snuper kluper
 amper lemper kamper
 gulper temper salper
 uper voltper kasper
musper buļbper  kaļper

Aktīvāk vairs nevar būut.

aaaaaaa.

vienkārši šodien non stopā.

http://www.youtube.com/watch?v=hmp5_cayCIs

.Sulīgi.

:)

Pasmaidi lūdzu, kad ieraugi mani
Ieskaties, un pasveicini arī.
Man pietrūkst sarunu,
Bet pilnas acis asaru.

Man pietiek, kad Tu paskaties,
Man pietiek kad Tu novērsies.
Man pietiek kad Tu iemīlies,
Man pietiek kad Tu atdzīsties .

Man pietiek.

/Gundega Vītola/

Saldus

Saldus sapņus sapņotāji
Un arī tie kas ievainoti.
Mums atliek dzīvot mūžu vienu,
Tāpēc nodzīvosim to ar mīlu vienu.

Apsegties ar segu siltu,
Domāt domu vienu.
Jēga nav dzīvot dienā,
Lai atkārtotu to miegā.

/Gundega Vītola/

Guļat vis, kas vel nav aizmiguši, bet kas vel ir augšā un domā par tuvajiem.
Rīt mums ir jānodzīvo diena jauna, jo dzīve nav tik gara, lai to nodzīvotu divreiz vienādu.

Bučas.

Maza mīļuļīte.

maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza maza

melnie un balties

Dzīve ir , kā klavieres,
Tā karājas uz virves.
Man gribētos, lai aizveras
Un nekad neatveras.

Man gribas iegūt tādas leitas,
Kas uz ilgu laiku glabājas.
Man gribas vienreiz piecelties,
Un pie klavierēm piesēsties.

Un Aizcirst vāku.

/Gundega Vītola/

Jautājums Tev.

Kāpēc mēs nevaram būt tādi, kā kaķi.?

gulēt, ieritināties pie mīļiem cilvēkiem, zinot, ka viņi nebūs dusmīgi uz Tevi. Un nekad, nekādu kļūdu nepieļaut, ja vienīgi, saplēstas  vai sagrauztas mantas.
Tev piedos , ja Tu būsi mīļš un neko nedarīsi.

Kāpēc es nevaru būt kaķis?

Saldā buča.

šodien diena, awesome. :D

Smieklu pilna diena, man jau patiik, =)

Mācīties Mācīties Mācīties Mācīties Mācīties .