---

Vai tas ir dēļ tā, ka nepienāk skābeklis,
Vai arī dēļ tā, ka man vienkārši negribas domāt.

Nespēju izmest šo domu no galvas,
Tā ar mani kopā ēd, guļ un elpo skābekli.

Šonakt man gribas palikt vienai,
Gribas nedaudz atslēgties no gaisa.

/anna/

***

Kad pār debesīm krīt zvaigzne,
Visi tā satraucas, ka domāt nespēj.

Sakopojam domas un ievēlamies,
Bet dziļi, mazā vietiņā, mēs zinam- Var nepiepildīties.

Toties mūs nekad nepamet tā sajūta,
"Ja nu šoreiz, ja nu šoreiz piepildās."

Ejot gulēt domājam par šo zvaigzni,
Bet ne pārāk daudz, citādi neizdosies un viss būs velti.

/anna/

***

Pilnmēnes naktīs es nespēlu skaidri domāt.

Galvā domas šaudās ar gaismas ātruma spēlu,

Viena pēc otras arvien trakākas, un tādās naktīs man negribas iet gulēt.

Es jūtu kā miegs sāk uzmākties, kā uzmācoša oda dīkšanas skaņa.


Vai laiks iet gulēt ?


Jā, jo palēnām arī izzūd spoži dzeltenās gaismas daudzdzīvokļu logos.

/anna/